Kokle ir visvairāk apcerētais un apbrīnotais latviešu mūzikas instruments. Ar kokli saistās senākās, varbūt pat visvairāk izpētītās spēles tradīcijas, taču arī inovācijas un jaunrade. Kokle ir plaši lietots un zīmīgs tautas mūzikālā mantojuma, arī dziedošā tautas gara simbols..(Valdis Muktupāvels ‘’Kokles un koklēšana Latvijā’’).
Mūsdienās kokles ir plaši lietotas un ir zīmīgas mūsu tautas muzikālajā mantojumā.
Katrai mūsu nodarbei ir kaut kāds iemesls. Lai uzzinātu, ko par kokli domā Jēkabs Zariņš, kas pašreiz dzīvo Lielbritānijā un pasniedz kokles spēli Londonas Latviešu skolā un pats spēlē grupā”Kokļu Zaptes”, tad aicināju Jēkabu uz sarunu.
Latviešu Mantojums:Kāpēc no visiem mūzikas instrumentiem izvēlējies spēlēt kokli?
Jekābs Zariņš: Latvijā apmeklēju un piedalījos dažādos folkloras pasākumos, līdz ar to manu uzmanību piesaistīja latviešu senie, tradicionālie instrumenti. Kokle mani uzrunāja ar savu skanējumu. Es, tāpat kā daudzi citi cilvēki, klausoties kokles skaņās, teikšu, ka tai ir dvēselisks skanējums, kas man ļoti patīk.
LM: Pilnībā piekrītu, man arī tas koklēs ļoti patīk. Ja ieskatāmies pagātnē, tad senākais arheoloģiskais atradums Latvijā, ko varētu saistīt ar koklēm, ir no 13. gadsimta rakstveida liecības. Ko Tu varētu vēl pastāstīt par kokles vēsturi?
J.Zariņš:Internetā ir pieejams attēls, kurā redzama 13.gs. datēta kokle- maza 5-stīgu Kurzemes kokle ar kādu neatšifrētu rakstījumu uz tās. Cik man zināms, senākajām koklēm arī bija tikai 4-5 stīgas un uz tām spēlēja samērā vienkārši, iespējams, lai galvenokārt pavadītu dziedājumu.
LM:Varbūt Tev ir zināms, kā saucās pirmā kokle, kura parādījās Latvijā?
J.Zariņš:Ja par pamatu ņem iepriekš minēto senāko atradumu, tad visticamāk tā bija Kurzemes kokle, bet, vai bija īpašs nosaukums, nemācēšu atbildēt.
LM:Zināms, ka 19. un 20. gadsimta mijā koklēšanas tradīcijas Latvijā lielākoties bija pārtrūkušas, taču mūsdienās kokli var dzirdēt aizvien biežāk. Kas ir tas, kas aicina Tevi nodarboties ar kokles spēli?
J.Zariņš:Mani mudina spēlēt pats kokles burvīgais skanējums un tautasdziesmas, ko var nospēlēt uz kokles, dziedot līdz, jo tautasdziesmas sevī nes lielas gudrības no mūsu senču garīgā mantojuma un kaut kādā mērā saista prātu ar tiem cilvēkiem, kas stāv aiz manis – maniem senčiem, tādējādi jūtu lielu spēku. Vēl viena motivācija, man un daudziem citiem cilvēkiem, ir šī saikne ar mūsu identitāti, īpaši diasporas latviešiem. Nereti koklei piedēvē arī dziedinošas īpašības, tāpat kā dziedāšanas praksei, un galu galā tas ir jautri un patīkami, īpaši saspēlējot ar citiem koklētājiem.
LM:Vai ir kāda atšķirība starp koklēm? Dizains, stīgas, koka izvēle? Kāda ir kokles uzbūve? Kā pareizi jākopj kokle?
J.Zariņš:Lielākā pamanamā atšķirība ir etnogrāfiskajām un akadēmiskajām koklēm jeb koncertkoklēm. Daudziem cilvēkiem, kad pasaka vārdu “kokle”, tas asociējas ar meiteni tautas tērpā pie galda izmēra kokles, kas ir uz 3 kājām. Tā ir 20.gadsimta modifikācija koncertiem un tai visbiežāk ir pāri par 20 stīgām, tā ir lielāka, smagāka un uz tās var nospēlēt daudz vairāk kompozīciju.
Tā sauktā etnogrāfiskā kokle visbiežāk ir turama klēpī, krietni vieglākā un mazāka, un tai visbiežāk ir 5-13 stīgas. Latvijā sastopamas 2 tipa kokles – Kurzemes un Latgales tipa, kas atšķiras pamatā ar to, ka Latgales koklei ir spārns, bet Kurzemes koklei nav.
Visbiežāk mūsdienās kokles izgatavo no egles, dažkārt no liepas. Gandrīz vienmēr skaņu dēlītim, kas atrodas zem stīgām izmanto egli koksnes skaņas īpašību dēļ.
Kokles uzbūve ir samērā vienkārša – primitīvi izsakoties, tā ir kaste ar tapām un stīgām pāri. Skanējuma princips tāds pats kā visiem akustiskajiem instrumentiem. Spēlēšanas metode – ar kreiso roku noklusina stīgas, kuras nevēlas dzirdēt, akordus veido stīgas, kuras nenoklusina; ar labo roku strinkšķina stīgas.
Kokli vislabāk turēt istabas temperatūrā. Ja kokle ir pārāk lielā mitrumā, karstumā, sausumā vai aukstumā, koks uzbriest vai stipri izžūst un atskaņojas, var arī sākt plaisāt, tāpēc arī pārvadāšanai vislabāk izmantot ūdensnecaurlaidīgu somu ar biezu oderi vai, ieliekot kokli šai somā, to var ietīt segā. Kokle, kā jebkurš instruments, jāuztur saudzīgi, tā nepanes triecienus. Labi ir ik pa laikam uzskaņot un paspēlēt to, tad skanējums labāk turas daudzus gadus un nav problēmu ar tapām.
LM:Vai ir kādas koklēšanas tradīcijas?
J.Zariņš:Par kokles spēles tradīcijām var lasīt Valda Muktupāvela grāmatā “Kokles un koklēšana Latvijā”. Ļoti laba grāmata.
LM:Grāmata patiešām ir interesanta, nesen iesāku lasīt, daudz ko interesantu tajā uzzināju. Atgriežoties atpakaļ pie koklēm, vai ir kāda leģenda par pašu kokli?
J.Zariņš:Igauņiem ir eposs “Kalēja dēls” jeb “Kalevipoegs”, kur ir Vanemuinens, kas spēlē kokli, bet mūsu latviešu tautas mantojumā pārsvara kokles parādās tautasdziesmās un pasakās. Vairāk mums ir leģendāri koklētāji pagātnē un, nešaubos, arī mūsdienās.
LM:Cik ilgi pats spēlē kokli un kur apguvi kokles spēli ?
J.Zariņš:Spēlēju kokli kopš 2008.gada ar nelieliem pārtraukumiem. Pamatus iemācijos no Dinas Liepas un tālāk apguvu pašmācibas ceļā un saspēlējot ar draugiem.
LM:Vai kokli ir iespējams arī iemācīties pašmācības procesā?
J.Zariņš:Ir iespējams. Droši vien drusku lēnāk un grūtāk, ja vien nav iepriekšēja laba pieredze ar mūziku un stīgu instrumentiem. Man ir rakstījuši cilvēki no visām pasaules malām ar iedvesmu koklēt un jautajumiem, kur nopirkt kokles un kā sākt spēlēt, tāpēc es lēnām gatavoju primitīvu sistēmu,kā apgūt kokles pamatus pašmācībā cilvēkiem, kas nav muzikāli un tas cerams atvieglos šo ceļu.
LM:Vai ir kāds meistars, no kura pērkat kokles?
J.Zariņš:Ir vairāki meistari, no kuriem pasūtām kokles. Viņus var atrast manā mājaslapā http://piekuns.com. Viņi atšķiras ar to, cik ilgi jāgaida rindā uz pasūtījuma izpildīšanu, cik lēti/dārgi kokles iznāks un kāds ir skanējums.
LM:Kā Tu sāki spēlēt grupā ‘’ Kokļu Zaptes ‘’?
J.Zariņš:Šo grupu 2012.gadā dibināju ar vienu draugu (Baibu) no Londonas, kas vēlējās iemācīties spēlēt kokles. Viņa bija pirmais cilvēks Londonā, ar ko sāku saspēles, kas angļu valodā saucas “jam sessions” un Baiba izmeta šādu latviskojumu – zapte, kas likās atbilstoši. Tagad esam 9 cilvēki, kas ik pa nedēļai vai divām sanākam uz mēģinājumiem un attīstām kokles spēli un gatavojam savus skaņdarbus koncertiem.
LM:Ar ko nodarbojies ikdienā?
J.Zariņš:Ikdienā esmu noliktavas pārzinis un pasūtījumu dispečeris vīnu uzņēmumā Londonā.
LM:Ko Tu ieteiktu jaunajiem koklētājiem, kuri jau ir sākuši mācīties spēlēt vai vēl domā sākt spēlēt kokli?
J.Zariņš:Kokles apgūšana nenotiek ātri un vienkārši, bet to var padarīt par patīkamu pieredzi – tāpēc iesaku izbaudīt kokles skanējumu, soli pa solim mācīties lēnām un ar pacietību. Kokli var spēlēt arī ļoti vienkārši un skaisti, tāpēc nav vajadzīgs iespringt un sasteigt. Galvenais, lai ir patīkami un jautri.
Avots: Jana Grieze Latviešu Mantojums www.latviesumantojums.com Foto: Jēkaba Zariņa personiskais arhīvs
